Saspiestās dabasgāzes šļūtenes lietošanas laikā regulāras vizuālas pārbaudes, kārtējās pārbaudes un darbības apstākļu uzraudzība ir būtiska, lai ātri noteiktu iespējamās problēmas. Saspiestā dabasgāze ir viegli uzliesmojoša, un to uzglabā un transportē zem augsta spiediena. Ja šļūtenei vai tās savienojumiem rodas defekts, var rasties nozīmīgi drošības riski. Tādēļ lietotājiem ir jāizveido konsekventa pārbaužu prakse, nevis jāgaida, līdz rodas acīmredzama darbības traucējumi, pirms sākt izmeklēšanu.
Vispirms pārbaudiet šļūtenes vispārējo ārējo stāvokli. Normālos apstākļos uz šļūtenes virsmas nedrīkst būt redzamas plaisas, izciļņi, neparasts pietūkums, lokalizētas ieplakas, smagi nobrāzumi vai citi redzami bojājumi. Ja virsmas materiālam veidojas plaisas, lobīšanās, krāsas maiņa vai lokalizēta deformācija, šļūtene ir jānovērtē, lai noteiktu, vai tā joprojām ir droša lietošanai. Īpaša uzmanība jāpievērš vietām, kas bieži liecas, saskaras ar aprīkojumu vai ir pakļautas berzei, jo šīs vietas var būt jutīgākas pret bojājumiem. Tomēr neskarta ārējā virsma negarantē, ka šļūtenei nav iekšēju defektu. Tāpēc ar vizuālu pārbaudi vien nepietiek, lai noteiktu, vai šļūtene var turpināt darboties droši.
Otrkārt, pievērsiet īpašu uzmanību savienojumu stāvoklim. Punkti, kur šļūtene savienojas ar aprīkojumu, vārstiem vai citām sastāvdaļām, ir svarīgas jomas, kas jāpārbauda. Pārbaudiet, vai nav neparastu kustību, bojātu veidgabalu, atslābšanas pazīmju un citu nelīdzenumu. Ja savienojums šķiet neparasts, nemēģiniet to izjaukt vai pievilkt, kamēr sistēma ir zem spiediena. Tā vietā ievērojiet iekārtas darbības procedūras, veiciet nepieciešamos drošības pasākumus un noorganizējiet kvalificētu personālu, lai pārbaudītu un novērstu problēmu.
Treškārt, esiet modrs attiecībā uz iespējamām dabasgāzes noplūdes pazīmēm. Dabiskā gāze parasti ir bez smaržas, lai gan gāzes padevei var pievienot smaržvielas, lai palīdzētu cilvēkiem atklāt noplūdes. Tomēr smaka vien nav uzticama noteikšanas metode. Ja rodas aizdomas par gāzes smaku, neparasta šņākšana, gāzes detektora trauksme vai cita noplūdes pazīme, uzskatiet situāciju par iespējamu apdraudējumu. Nekad neizmantojiet atklātu liesmu, šķiltavas vai citu aizdegšanās avotu, lai pārbaudītu, vai nav noplūdes. Netuvojieties iespējamajai noplūdei, lai izmeklētu to no tuva attāluma. Ievērojiet vietas ārkārtas procedūras, pārtrauciet attiecīgās darbības, kad tas ir droši, pārvietojieties prom no bīstamās zonas un sazinieties ar kvalificētu personālu, lai saņemtu palīdzību.
Turklāt uzraugiet šļūtenes darbības stāvokli. Ja iekārtai rodas neizskaidrojamas spiediena svārstības, neregulāra gāzes padeve, neparastas vibrācijas ap savienojumiem vai manāma šļūtenes kustība, vērpšanās vai pastāvīga berze darbības laikā, nekavējoties noskaidrojiet cēloni. Šie apstākļi ne vienmēr nozīmē, ka pati šļūtene ir bojāta, taču tie var norādīt uz problēmām ar savienojumiem, aprīkojuma darbību vai šļūtenes maršrutēšanu. Šādas brīdinājuma zīmes nekādā gadījumā nedrīkst ignorēt.
Visbeidzot, izveidojiet regulāru pārbaužu un uzskaites sistēmu. Saglabājiet ierakstus par šļūtenes apkopes vēsturi, pārbaužu rezultātiem, konstatētajām problēmām un korektīvajām darbībām. Šie ieraksti var palīdzēt noteikt atkārtotus bojājumus un noteikt, kad ir nepieciešama profesionāla pārbaude. Ja šļūtenē rodas plaisas, izliekumi, ievērojams nobrāzums, aizdomas par noplūdi vai citas ar drošību saistītas novirzes, pārtrauciet tās lietošanu un veiciet atbilstošus izolācijas pasākumus. Neturpiniet transportēt saspiestu dabasgāzi pēc pagaidu labojumu veikšanas, piemēram, ietīšanas, līmlentes vai aizlāpīšanas. Konsekventas pārbaudes, pareiza ekspluatācijas prakse un savlaicīga korektīva darbība var samazināt risku, ka neparasti apstākļi var pāraugt nopietnos drošības incidentos.